Mazāk par brīvdienām, vairāk par sporta spēlēm

Cik patīkamas ir brīvdienas, kad nekas nav ieplānots!!! Var gulēt, cik vien gribās un vienkārši baudīt pēdējās vasaras dienas, neiespringstot par to, ka kaut kur jāskrien, ka kaut ko var nokavēt, utt. Tā es pavadīju gan piektdienu, gan sestdienu, gan svētdienu...lai gan kārtības labad jāatzīst, ka viena lieta tika ieplānota gan - RSP sporta spēles! Pirms došanās uztraukums bija liels, varbūt pat ne tik daudz uztraukums, cik bailes, jo dzirdēts bija daudz par nežēlīgo futbolu, kur meitenēm vietas nav...taču tagad, kad esmu to izbaudījusi, varu teikt, ka nebija tik traki, man pat ļoti patika, lai gan, protams, puiši vairāk dabūja paskriet un piespēles man varbūt netika tik daudz dotas, jo man abas kājas ir kreisās un viss man iet šķībi :) taču bija jautri un noteikti iešu vēl, ja...un tagad par traumām :) Pirmais, ko ieteiktu meitenēm, kuras nāks uz futbolu - jāuzmanās no M.Lindes, jo viņš, manuprāt, nešķiro - meitene vai puisis laukumā - un bliež no visa spēka. Kād viņš ir pie bumbas, tad labāk no viņa izvairīties :) Un tad arī traumas daudz nevar gūt :) Otrkārt, jārēķinās, ka pāris reizes ar bumbu nāksies atrauties, es atrāvos no bumbas pa kāju, pa dibenu, pa vēderu un pa roku, BET galvenais, ka zilumu nav!!! Treškārt, nopietni jāpadomā par kāju īkšķu aizsardzību - esmu atdauzījusi abus savus kāju īkšķus tā, ka jau otro dienu zem ādas ir asins izplūdumi, nevis zilumi, bet izplūdumi, kas uzsūcās, kad sēžu un izplūst, kad staigāju, BET man nesāp!!! Un ceturtkārt, jārēķinās, ka otrā dienā staigāšana un celšanās no sēdus pozīcijas notiks ar nepārtrauktiem au, au, au saucieniem, manuprāt, trakāk vēl nekā pēc manēžas, BET es ļoti ceru, ka man viss pāries līdz piektdienai, kad būs nākošās sporta spēles!!! Bija forši, forši, forši!