Orientēšanās svētki

Laikam jau jāsāk ar to, ka jāpaslavē organizatori - ļoti interesantas distances - galvenais, ka sarežģītas :)
Par savu sniegumu varu teikt, ka bija manā līmenī un mazliet sliktāk! Pirmajā dienā, vidējā distancē, mērķis bija atlasīties uz stafešu komandu, ko es arī izdarīju. Jāatzīst, ka, neskatoties uz divām palielām kļūdām distancē, esmu apmierināta ar savu rezultātu vidējā distancē. Pirmo reizi pat bija tā, ka es panācu trīs savas grupas skrējējas, kas manāmi maldījušās bija visu laiku, panācu es viņas pie 5KP (ja nemaldos, kopā bija 14KP) un atlikušo distanci viņas veica manā vadībā - tas ir, es orientējos :) Vien uz pirmspēdējo punktu es vairs nevarēju paskriet un viena no viņām mani apsteidza, taču arī tad es viņas virzienu mazliet pakoreģēju, lai neskrien garām punktam :) Finišā viņa man teica, ka esot jutusi, ka mani vajagot pavilkt, tāpēc esot paskrējusi man garām :) Katrā ziņā bija interesants piedzīvojums!!!
Vakaru pavadīju spēlējot nebeidzamo spēlu Uno un gremdējot kuģīšus. Arī miegs bija neticami labs un grīda pat šķita tā kā mīksta gultiņa, tikai pašsajūta bija maigi sakot draņķīga - slikta dūša, mega lielas galvas sāpes un kāju sāpes.
No rīta pamodos tikai ar sāpošām kājām. Nonākot sacensību centrā, nebija tāda sajūta, ka baigi gribētos skriet, un droši vien, ka arī nevajadzēja to darīt, jo mana orientēšanās bija katastrofāla. Jā, es zinu, ka visi raka, taču arī Artis, apskatot, manu karti ar ceļiem, jautāja, vai bija arī kāds punkts, kuru es nenoraku. Tiešām tas bija drausmīgi - paskriet varēju, bet orientēties nu nekādīgi. Pati pat nesaprotu, kā man izdevās atrast visus punktus!!! Bet mana atlikusī komanda, Kristīne un Arta, ir riktīgi monstri, nu tik labi noskrēja, ka nav ko piebilst - reāli, meitenes, malači!!!!!
Nu ko, sezona sāk virzīties uz beigu galu un es jūtu, ka nākošā sezona būs krietni labāka rezultātu ziņā...cerams :)