Parasti, kad laukā ir apmācies un līst lietus, es domāju par to, kā gribētu tagad atrasties mājās, saritinājusies segā un ar karstu kakao krūzi rokā, vērojot, kādu labu filmu, bet...tā nekad nenotiek pat tad, kad patiešām lietainā laikā atrodos mājās!
Šodien, kad ārā ir pelēkais un drēgnais laiks, es sēžu darbā un daru ne tik nozīmīgas lietas un laiks velkas...nežēlīgi...tādēļ paliek laiks domāt par kartupeļu vākšanu, kas cerams notiks un ka to neizbojās lietus, bet pārsvarā es domāju par to, kā atkal sāpēs mugura pēc labi padarīta darba :)
Vēl arī atliek laiks padomāt par to, ka šonedēļ nesanāk aizbraukt uz kādu orientēšanās mačiņu un ka vispār to skaits rudens laikā krietni sarūk. Pagaidām ir doma startēt LČ maratonā, Cēsu rudenī un visos RSP mačiņos.
Vēl domās iezogās prakses atskaite, kuras nodošanas termiņš strauji tuvojas, bet tās apjoms gan nepieaug no manām domām :) Žēl, ka tā!!!
Un piedevām šorīt kakls lika par sevi manīt, laikam lēnām piezogas rudens gripas laiks :(
Laikam laiks ir atgriezties pie darba, tuvākie paveicamie uzdevumi: iereģistrēt rēķinu, saarhivēt avīzes un uzrakstīt dusmīgu zīmīti apkopējai par salauzto miskasti...
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru