Sadarītais nedēļas nogalē

Sākšu ar piektdienas vakara pusi...ar futbolu :) Man joprojām patīk ļoti, ļoti. Zilumi nez kāpēc nerodās, un laikam divreiz atdauzīt īkšķus nav iespējams, tā kā viss virzās tikai uz labo pusi. Futbola laikā apsvēru domu, ka jāsāk mājās trenēties vai arī kāda grāmata par futbolu jālasa, jo nemāku sist prezīci bumbu, daudz sitieni sanāk vāji un kur nu vēl kāda spēlētāja apspēlēšana...bet nekas, viss nāk ar treniņiem :) Forši, ka treniņā bija arī Kristīne un Arta, patīkami, nebūt vienīgajai meitenei, ceru, ka viņas atnāks vēl kādu reizīti par spīti bļāvējiem :) Kopā jautrāk! Vakarā mājās totāls pārgurums un vienīgais, ko gribas ir čučēt.
Sestdiena iesākā salīdzinoši agri ar RSP čempi vidējā distancē. Mārtiņš solīja grūtu un interesantu distanci - bija arī. Mans izpildījums - pilnīgs murgs! Jau pirmais punkts ar kādu 1 minūtes aizkavēšanos, jo nevarēju ieraudzīt. Otrais KP pilnīgi zem katras kritikas, aizskrēju garām un pieņēmu, ka esmu vietā, kur patiesībā ne tuvu nebiju. Trešais KP jau normāli, bet ceturtais....nu moins...tas bija ko vērts :) skrienu, redzu 5 KP, bet nez kāpēc nepieliku kompasu, bet aptuveni skrienu 4tā virzienā...punktu neredzu, stāvu, stāvu, domāju, nezinu, kā labāk darīt - iet atpakaļ uz piekto KP, vai turpināt malties pa apvidu...redzu, skrien Artis, prasu, lai parāda, kur esmu, ka skrienu uz ceturto, viņš tik nokliedz, ka lai skrienu viņam līdzi, protams, es viņa tempam līdzi neturu, dzirdu tik, ka viņš nobļauj "Te, te", tikai žēl, ka viņu neredzu un nezinu kur "Te, te" atrodas :) Tā nu viena, dusmīga, līdz asarām novesta mēģinu saprast, kur likties, vai stāties ārā, vai kā, kad pēkšņu uzduros uz ceturtā KP :) gribētos aptuveni minēt, ka uz 1, 2 un 4 KP pazaudēju, kādas 20 minūtes...pārējos KP paņemu daudz maz normāli, protams, bija vēl sīkas kļūdiņas, minstināšanās, bet tas tīri dēļ tā, ka varēju paskriet (jā tablešu dzeršana dod rezultātu) un nemāku es savienot skriešanu ar kartes lasīšanu - pie tā man būtu jāpiestrādā krietni, jo zinu, ka māku orientēties un tagad zinu, ka varu paskriet, tagad tikai jāapvieno!!! Finišā, protams, esmu dziļi nelaimīga un dusmīga, bet viss jau ir pārdzīvots :) Paldies Mārtiņam par distanci un uzņēmību! Sveicu Arti ar uzvaru! Un gribu teikt tā...ja tik viņš atsāktu trenēties, tas tik būtu kaut kas, jo, manuprāt, viņam ir perfekta tehnika, vajag tikai mazliet lielāku ātrumu - laikam (jo parasti viņš saka, ka velkas kā gliemezis un kājas tik smagas) :)
Pēcpusdienā devos uz B ielu uz Ilzes tusu, bija baigi jauki, vienīgi secināju, ka par Ilzi neko nezinu, jo uz kviza jautājumiem atbildes nezināju, nevienu nezināju...pēc tam pa tumsiņu ar velo uz mājām un mierīgs vakars TV pavadībā :)
Svētdien gan no rīta atļaujos pagulēt līdz desmitiem, jo brīvdiena takšu. Un tad ķeros klāt pie prakses atskaites drukāšanas, kas šodien jānodod un tagad, pirmdienā, plkst.12:20, tā ir puslīdz gatava, ja uznāks iedvesma, tad vēl kaut ko pierakstīšu :)
Vēl jāiegrāmato, ka pirmo reizi pa kādiem mēnešiem 6-7iem, visi logi darbā ir ciet un nav ieslēgts kondicionieris, bet man joprojām ir auksti un roku pirksti ir kā ledus kluči. Pagaidām laikam viss, šis šķiet ir mans garākais rakstiņš :)