Nedēļas vidus

Ir trešdiena, tas nozīmē, ka es sāku aktīvi gaidīt brīvdienas :) Šodien paskatījos savā kalendārā, ka oktobris būs diezgan aizņemts mēnesis, būs jādomā kā apvienot, ko varbūt izlaist...šonedēļ plānā: 4dien manēža, 5dien vakarā futbols, 6dien arī futbols + šādi tādi darbiņi skolā iekrājušies + varbūt čukčukiņu spēles vakars??? 7dien LČ o-maratonā - zinu, ka skriešu tikai B grupu, taču 8,4 km priekš manis (zinu, ka citi par šāda garuma distanci smīkņā) ir ļoti daudz, neesmu vēl nekad tik daudz skrējusi, tāpēc mans vienīgais mērķis būs nepalikt pēdējai un censties maksimāli daudz skriet!

Sadarītais nedēļas nogalē

Sākšu ar piektdienas vakara pusi...ar futbolu :) Man joprojām patīk ļoti, ļoti. Zilumi nez kāpēc nerodās, un laikam divreiz atdauzīt īkšķus nav iespējams, tā kā viss virzās tikai uz labo pusi. Futbola laikā apsvēru domu, ka jāsāk mājās trenēties vai arī kāda grāmata par futbolu jālasa, jo nemāku sist prezīci bumbu, daudz sitieni sanāk vāji un kur nu vēl kāda spēlētāja apspēlēšana...bet nekas, viss nāk ar treniņiem :) Forši, ka treniņā bija arī Kristīne un Arta, patīkami, nebūt vienīgajai meitenei, ceru, ka viņas atnāks vēl kādu reizīti par spīti bļāvējiem :) Kopā jautrāk! Vakarā mājās totāls pārgurums un vienīgais, ko gribas ir čučēt.
Sestdiena iesākā salīdzinoši agri ar RSP čempi vidējā distancē. Mārtiņš solīja grūtu un interesantu distanci - bija arī. Mans izpildījums - pilnīgs murgs! Jau pirmais punkts ar kādu 1 minūtes aizkavēšanos, jo nevarēju ieraudzīt. Otrais KP pilnīgi zem katras kritikas, aizskrēju garām un pieņēmu, ka esmu vietā, kur patiesībā ne tuvu nebiju. Trešais KP jau normāli, bet ceturtais....nu moins...tas bija ko vērts :) skrienu, redzu 5 KP, bet nez kāpēc nepieliku kompasu, bet aptuveni skrienu 4tā virzienā...punktu neredzu, stāvu, stāvu, domāju, nezinu, kā labāk darīt - iet atpakaļ uz piekto KP, vai turpināt malties pa apvidu...redzu, skrien Artis, prasu, lai parāda, kur esmu, ka skrienu uz ceturto, viņš tik nokliedz, ka lai skrienu viņam līdzi, protams, es viņa tempam līdzi neturu, dzirdu tik, ka viņš nobļauj "Te, te", tikai žēl, ka viņu neredzu un nezinu kur "Te, te" atrodas :) Tā nu viena, dusmīga, līdz asarām novesta mēģinu saprast, kur likties, vai stāties ārā, vai kā, kad pēkšņu uzduros uz ceturtā KP :) gribētos aptuveni minēt, ka uz 1, 2 un 4 KP pazaudēju, kādas 20 minūtes...pārējos KP paņemu daudz maz normāli, protams, bija vēl sīkas kļūdiņas, minstināšanās, bet tas tīri dēļ tā, ka varēju paskriet (jā tablešu dzeršana dod rezultātu) un nemāku es savienot skriešanu ar kartes lasīšanu - pie tā man būtu jāpiestrādā krietni, jo zinu, ka māku orientēties un tagad zinu, ka varu paskriet, tagad tikai jāapvieno!!! Finišā, protams, esmu dziļi nelaimīga un dusmīga, bet viss jau ir pārdzīvots :) Paldies Mārtiņam par distanci un uzņēmību! Sveicu Arti ar uzvaru! Un gribu teikt tā...ja tik viņš atsāktu trenēties, tas tik būtu kaut kas, jo, manuprāt, viņam ir perfekta tehnika, vajag tikai mazliet lielāku ātrumu - laikam (jo parasti viņš saka, ka velkas kā gliemezis un kājas tik smagas) :)
Pēcpusdienā devos uz B ielu uz Ilzes tusu, bija baigi jauki, vienīgi secināju, ka par Ilzi neko nezinu, jo uz kviza jautājumiem atbildes nezināju, nevienu nezināju...pēc tam pa tumsiņu ar velo uz mājām un mierīgs vakars TV pavadībā :)
Svētdien gan no rīta atļaujos pagulēt līdz desmitiem, jo brīvdiena takšu. Un tad ķeros klāt pie prakses atskaites drukāšanas, kas šodien jānodod un tagad, pirmdienā, plkst.12:20, tā ir puslīdz gatava, ja uznāks iedvesma, tad vēl kaut ko pierakstīšu :)
Vēl jāiegrāmato, ka pirmo reizi pa kādiem mēnešiem 6-7iem, visi logi darbā ir ciet un nav ieslēgts kondicionieris, bet man joprojām ir auksti un roku pirksti ir kā ledus kluči. Pagaidām laikam viss, šis šķiet ir mans garākais rakstiņš :)

Mazāk par brīvdienām, vairāk par sporta spēlēm

Cik patīkamas ir brīvdienas, kad nekas nav ieplānots!!! Var gulēt, cik vien gribās un vienkārši baudīt pēdējās vasaras dienas, neiespringstot par to, ka kaut kur jāskrien, ka kaut ko var nokavēt, utt. Tā es pavadīju gan piektdienu, gan sestdienu, gan svētdienu...lai gan kārtības labad jāatzīst, ka viena lieta tika ieplānota gan - RSP sporta spēles! Pirms došanās uztraukums bija liels, varbūt pat ne tik daudz uztraukums, cik bailes, jo dzirdēts bija daudz par nežēlīgo futbolu, kur meitenēm vietas nav...taču tagad, kad esmu to izbaudījusi, varu teikt, ka nebija tik traki, man pat ļoti patika, lai gan, protams, puiši vairāk dabūja paskriet un piespēles man varbūt netika tik daudz dotas, jo man abas kājas ir kreisās un viss man iet šķībi :) taču bija jautri un noteikti iešu vēl, ja...un tagad par traumām :) Pirmais, ko ieteiktu meitenēm, kuras nāks uz futbolu - jāuzmanās no M.Lindes, jo viņš, manuprāt, nešķiro - meitene vai puisis laukumā - un bliež no visa spēka. Kād viņš ir pie bumbas, tad labāk no viņa izvairīties :) Un tad arī traumas daudz nevar gūt :) Otrkārt, jārēķinās, ka pāris reizes ar bumbu nāksies atrauties, es atrāvos no bumbas pa kāju, pa dibenu, pa vēderu un pa roku, BET galvenais, ka zilumu nav!!! Treškārt, nopietni jāpadomā par kāju īkšķu aizsardzību - esmu atdauzījusi abus savus kāju īkšķus tā, ka jau otro dienu zem ādas ir asins izplūdumi, nevis zilumi, bet izplūdumi, kas uzsūcās, kad sēžu un izplūst, kad staigāju, BET man nesāp!!! Un ceturtkārt, jārēķinās, ka otrā dienā staigāšana un celšanās no sēdus pozīcijas notiks ar nepārtrauktiem au, au, au saucieniem, manuprāt, trakāk vēl nekā pēc manēžas, BET es ļoti ceru, ka man viss pāries līdz piektdienai, kad būs nākošās sporta spēles!!! Bija forši, forši, forši!

Studiju gaitas

Tā kā mana dzīve nesastāv tikai no orientēšanās vien, tad šoreiz par to, kā man sokas mācībās :)
Kā jau iepriekš, kādā no rakstiem minēju, uz doto brīdi augstskolā apgūstu trīs priekšmetus - lietišķo etiķeti, uzņēmējdarbību un vadīšanas psiholoģiju. Ir pagājušas pirmās divas nedēļas un varu jau spriest par kursa saturiem.
Lietišķā etiķete savā būtībā ir interesanta, bet ne tad, kad klausies šo kursu otro reizi (dzirdēju to arī studējot RSU). Ir, protams, jaunas lietas, taču pa lielam jau ir viens un tas pats. Taču pasniedzēja ir krasi atšķirīga no RSU pasniedzējas. Šī pasniedzēja ir jauna, teiktu tā ap 33, lai gan apgalvo, ka šo kursu jau māca nezin kuro gadu...un tas apģērbs - nu to jums vajadzētu redzēt - lekcijas gan bijušas tikai divas, taču abas reizies viņai viss ir bijis pilnīgi saskaņots, nu tā līdz pat detaļām -apģērbs, kurpes, aksesuāri, somiņa...Man personīgi šķiet tas viss pārāk uzspēlēts, bet nu, visādi jau cilvēki pasaulē un ir interesanti vērot! Pozitīvā lieta ir tā, ka pasniedzēja pirmajā lekcijā paziņoja, ka pēdējos trīs gados viņa šajā priekšmetā nevienam nav ielikusi zemāk par 8 :)
Vadīšanas psiholoģija ir nu kā jau psiholoģija. Lai gan psiholoģijas man vienmēr ir patikušas, šoreiz kaut kas līdz galam īsti nepatīk, arī pasniedzēja, kura par sevi runā trešajā personā, kaut kā nevairo interesantumu, turklāt, lai gan viņa zin, ka mēs visi neesam vēl vadītāji (es teiktu, ka 10% manas grupas ieņem vadītāja amatu, bet tikai kādi 3-4 ir personāla vadītāji), mūsu kontroldarba tēma būs "Es kā vadītājs", kur pēc kritērijiem (kā es rīkojos tādā vai šādā situācijā attiecībā pret saviem padotajiem) būs jāizanalizē sevi kā vadītāju!
Nu un trešais priekšmets - uzņēmējdarbība. Izskatās, ka beidzot būs jāmācās un pasniedzējs šķiet stingrs...lekcijā valdīja kapa klusums, jo varēja just, ka visiem ir zināmā mērā bijība pret viņu.
Vēl attiecībā uz mācībām ir tā, ka diemžēl manā sekmju izrakstā ir iemaldījies viens 7 Vadībzinībās no pagājušā mācību gada, tā kā šobrīd aktīvi mēģinu noskaidrot, ko es varu darīt lietas labā, lai tas no manām sekmēm pazustu :) Un tas nenozīmē, ka esmu zubrila (tā mani sauc viena kursabiedrene, varu derēt, viņai skauž), jāmācās vispār prakstiski nav...tādēļ man ir vismaz mērķis mācībās, lai nav tā, ka naudu par augstskolu es izsviežu vienkārši vējā, lai būtu papīrītis rokās....ai, tā ir vēl viena sāpe, tikko ienāca galvā, par to naudas izsviešanu...es nesaprotu, varbūt jūs saprotiet, kādēļ cilvēks, kuram absolūti neinteresē personālvadība un no divām lekcijām dienā/vakarā apmeklē regulāri tikai vienu - pirmo un uz otro, aizbildinoties, ka nav interesanta lekcija vai ka noguris vai ka pasniedzējs garlaiko vai ka vienkārši nav jēgas te sēdēt, izsviež ne mazo (132 lati mēnesī) naudu, manuprāt, vienkārši mistkastē???? Nu vot šito es pilnīgi un absolūti nesaprotu un tāda rīcība mani kaitina!!!!!!!!! Viss atkal besis un dusmas...

Par brīvdienām, pirmdienu un tālāko rīcību

Aizgājušās brīvdienas pavadīju saulainajā Jaunpilī, sestdien, strādājot kartupeļu vagā, bija tāda sajūta, ka atnācis atkal pavasaris - bija silts, putniņi čivināja un visapkārt dominēja zaļā krāsa :) Brīvdienas bija pasakainas, nemaz nežķita, kā tās bija tikai divas - labs darbiņš, kas padarīts, prāta spēles (ļoti daudz), ideāls ēdiens un superīga kompānija!!! Paldies Tev, Kristīn, ka atbrauci talkot :) Paldies arī liels manai ģimenei - Artim, mammai, tētim, Artai, Aivai, Elvitai, Annei un Aigaram :)
Pēc 6dienas darbiem, 7diena nāca ar rudenīgu sajūtu, jo esmu saķērusi rudens saaukstēšanos, diemžēl...galva pilnīgi dulla :(
Pirmdiena darbā paiet ļoti lēnām un ar salīdzinoši negatīvām domām, iespējams, ka būs jāizskata citas darba iespējas...un tiiiik ļoti negribas doties uz skolu!!!! Viens labs darbiņš, ko padarīju, bija potenciālo mājiņu sameklēšana Somijas braucienam, ja pieņemam, ka braucam uz Levi :) Par parsteigumu jāatzīst, ka esam jau diezgan daudz gribētāju - 9 jau tādi salīdzinoši stabili un 3 uz jautājumu zīmes. Beigās vēl būs jābrauc ar lielo ikarusu :)
Par orientēšanos runājot, nevaru saprast, vai piedalīties Cēsu rudenī, it kā gribās un reizē arī negribās..par to vēl būs jāpadomā!

Lietainā laikā

Parasti, kad laukā ir apmācies un līst lietus, es domāju par to, kā gribētu tagad atrasties mājās, saritinājusies segā un ar karstu kakao krūzi rokā, vērojot, kādu labu filmu, bet...tā nekad nenotiek pat tad, kad patiešām lietainā laikā atrodos mājās!
Šodien, kad ārā ir pelēkais un drēgnais laiks, es sēžu darbā un daru ne tik nozīmīgas lietas un laiks velkas...nežēlīgi...tādēļ paliek laiks domāt par kartupeļu vākšanu, kas cerams notiks un ka to neizbojās lietus, bet pārsvarā es domāju par to, kā atkal sāpēs mugura pēc labi padarīta darba :)
Vēl arī atliek laiks padomāt par to, ka šonedēļ nesanāk aizbraukt uz kādu orientēšanās mačiņu un ka vispār to skaits rudens laikā krietni sarūk. Pagaidām ir doma startēt LČ maratonā, Cēsu rudenī un visos RSP mačiņos.
Vēl domās iezogās prakses atskaite, kuras nodošanas termiņš strauji tuvojas, bet tās apjoms gan nepieaug no manām domām :) Žēl, ka tā!!!
Un piedevām šorīt kakls lika par sevi manīt, laikam lēnām piezogas rudens gripas laiks :(
Laikam laiks ir atgriezties pie darba, tuvākie paveicamie uzdevumi: iereģistrēt rēķinu, saarhivēt avīzes un uzrakstīt dusmīgu zīmīti apkopējai par salauzto miskasti...

Blogs

Šodien nomainīju bloga aizmugurīti, tā kā bija dzirdēts, ka cilvēkiem nepatīk punktiņi :) Ceru, ka šis būs labāks, lai gan pašai ir viena lieta, kas krīt uz nerviem, šajā aizmugurītē...nekas, gan jau pieradīšu, vai arī mainīšu izskatu katru dienu :)
Un vēl viens svarīgs jautājums - vai kāds gadījumā nezina, kā es varu atslēgt sekotāju no sava bloga?
Ja gribiet zināt par manu šodienu, tad jāsaka, ka nekas īpašs nav noticis, kaut ko sēžu un daros darbā, šajā brīdī domās jau esmu mājās!

Orientēšanās svētki

Laikam jau jāsāk ar to, ka jāpaslavē organizatori - ļoti interesantas distances - galvenais, ka sarežģītas :)
Par savu sniegumu varu teikt, ka bija manā līmenī un mazliet sliktāk! Pirmajā dienā, vidējā distancē, mērķis bija atlasīties uz stafešu komandu, ko es arī izdarīju. Jāatzīst, ka, neskatoties uz divām palielām kļūdām distancē, esmu apmierināta ar savu rezultātu vidējā distancē. Pirmo reizi pat bija tā, ka es panācu trīs savas grupas skrējējas, kas manāmi maldījušās bija visu laiku, panācu es viņas pie 5KP (ja nemaldos, kopā bija 14KP) un atlikušo distanci viņas veica manā vadībā - tas ir, es orientējos :) Vien uz pirmspēdējo punktu es vairs nevarēju paskriet un viena no viņām mani apsteidza, taču arī tad es viņas virzienu mazliet pakoreģēju, lai neskrien garām punktam :) Finišā viņa man teica, ka esot jutusi, ka mani vajagot pavilkt, tāpēc esot paskrējusi man garām :) Katrā ziņā bija interesants piedzīvojums!!!
Vakaru pavadīju spēlējot nebeidzamo spēlu Uno un gremdējot kuģīšus. Arī miegs bija neticami labs un grīda pat šķita tā kā mīksta gultiņa, tikai pašsajūta bija maigi sakot draņķīga - slikta dūša, mega lielas galvas sāpes un kāju sāpes.
No rīta pamodos tikai ar sāpošām kājām. Nonākot sacensību centrā, nebija tāda sajūta, ka baigi gribētos skriet, un droši vien, ka arī nevajadzēja to darīt, jo mana orientēšanās bija katastrofāla. Jā, es zinu, ka visi raka, taču arī Artis, apskatot, manu karti ar ceļiem, jautāja, vai bija arī kāds punkts, kuru es nenoraku. Tiešām tas bija drausmīgi - paskriet varēju, bet orientēties nu nekādīgi. Pati pat nesaprotu, kā man izdevās atrast visus punktus!!! Bet mana atlikusī komanda, Kristīne un Arta, ir riktīgi monstri, nu tik labi noskrēja, ka nav ko piebilst - reāli, meitenes, malači!!!!!
Nu ko, sezona sāk virzīties uz beigu galu un es jūtu, ka nākošā sezona būs krietni labāka rezultātu ziņā...cerams :)

Magnēts Kalngalē

Paldies Kristīnei, kas laipni uzņēma mani savā auto un aizvizināja uz vakardienas Magnētu!!! Jau mašīna vienojos ar Kristīni (precīzāk Kristīne man uzstādīja mērķi), ka jānoskrien visa distance, ka nedrīkst pastaigāties un ka jāskrien tādā tempā, lai to var izdarīt. Pirmo reizi Magnētā skrēju bez rezultāta vienkārši treniņa nolūkā un tā kā tas bija treniņš, tad izvēlējos skriet ne tik garu distanci - 4,2km.
Lai gan pieļāvu milzīgu kļūdu distancē (paskrēju garām savas distances punktam un aizskrēju uz tālāku punktu, kas pagarināja manu distanci par kādiem 300 - 400 metriem), esmu dikti apmierināta, jo tiešām izdevās noskriet visu distanci un PIRMO reizi es uzskrēju visos kalnos (citiem gan tie droši vien skaitās pauguri)!!! Tas nozīmē, ka es varu noskriet, ja vien neizlieku visu savu spēku distances sākumā, bet gan vienmērīgi sadalu to uz visu veicamo gabalu...kaut nu to es atcerētos Ventspilī!!!
Šodien RSP sprints - nevaru sagaidīt - ceru uz labu rezultātu :)

Gaidot LČ

Kopš vakar RSP meitenes saņēma e-pasta vēstuli no prezidentes Līgas mani nepamet domas par LČ stafetēs, kas notiks šo svētdien. Kaut kur jau agrāk biju dzirdējusi un vakardien tas apstiprinājās - LČ vidējā distance būs atlases uz stafešu komandu - esam 7 meitenes uz 6 vietām, tātad vienai tiks dota izvēle - fanot par komandām vai bez rezultātā skriet kādā jauktajā komandā. Nu lūk...tā kā pastāv diezgan liela iespējamība, ka šī liekā meitene būšu es, man ir dilemma. Nekādi nevaru saprast, vai gribēšu skriet ne par RSP - no vienas puses orientēties ir tik forši, ka varētu skriet, bet no otras puses skumīgi, ka nevari cīnīties kopā ar savām kluba biedrenēm...Tā kā laikam vairāk, gadījumā, ja neatlasos uz komandu, es sliecos nestartēt stafetēs! Labāk jutīšu līdzi un atbalstīšu visas RSP komandas :)