1. Sniegputeni
2. Dzert karstvīnu, sēžot kupenā
3. Šļūkt no kalna ar plēvi
4. Velt sniegavīru mega lielu
5. Siltu jo siltu džemperi
6. Mīkstu piparkūku
7. Ziemassvētku lampiņām viscauri izrotātu pasauli
Tieši šobrīd gribu!
ceturtdiena, 2009. gada 17. decembris
pirmdiena, 2009. gada 23. novembris
Vaļošanās
Vakardiena bija tāda diena, kāda man nebija bijusi ļooooti sen. Pilnīgas bezdarbības pilna mājas atmosfēras baudīšana - gulšņāšana, žurnāla lasīšana, TV skatīšanās, ēšana...nekādu treniņu, ciemošanos, mājas darbu, vienkārši darbu - bez steigas, bez plāniem, diena tikai atpūtai! Man nekas nav pretī arī pret šādām dienām reiz pa reizei :)
ceturtdiena, 2009. gada 19. novembris
Lūzumpunkts
Neieslīgšu sacensību posmu izklāstā, vien teikšu, ka bija ļoti interesanti un arī mokoši grūti - priekš manis :) Pirms sacensībām man tika teikts, ka mēs neskriesim, bet tie bija meli - skrējām visu laiku un, lai gan, ātrums bija graujoši lēns, pateicoties man, tomēr tā skaitās skriešana! Visu distanci es iepaliku, Aiva piedāvājās stumt un vilkt, stumt un vilkt, bet es atteicos, jo tā jau jēgas lielas nebūtu, vien beigās, kad kontrollaiks sāka iet uz beigām, bet ātrums mans samazinājās ar katru sekundi, es ieķēros Mārtiņa somā - lai tad viņš mani velk :) 
Rezultātus nevarēja nojaust pat līdz beigām - jo viss bija atkārīgs no citu komandu plānojuma, no tā, cik papilduzdevumus citi izpildījuši, no tā, cik interesants stāsts bija uzrakstīts, no tā, kā uz erudīcijas jautājumiem atbildēts un vēl visādām detaļām...ja godīgi, necerēju, ka būsim trijniekā, taču, kā gadījies, kā ne - esam otrie! Vien 1,5 punktu atpalikot no pirmās komandas - vēl joprojām nesaprotu, kur Jūrmalā slēpjās visi puķu pārdevēji un ziedu veikali!!! 
Paldies fantastiskajai komandai un visiem cilvēkiem, kuri mums distancē palīdzēja (ģimenei, draugiem, garāmgājējiem, pieturā satiktajiem atsaucīgajiem, vilciena pasažieriem, konduktorei).
Rezultātus nevarēja nojaust pat līdz beigām - jo viss bija atkārīgs no citu komandu plānojuma, no tā, cik papilduzdevumus citi izpildījuši, no tā, cik interesants stāsts bija uzrakstīts, no tā, kā uz erudīcijas jautājumiem atbildēts un vēl visādām detaļām...ja godīgi, necerēju, ka būsim trijniekā, taču, kā gadījies, kā ne - esam otrie! Vien 1,5 punktu atpalikot no pirmās komandas - vēl joprojām nesaprotu, kur Jūrmalā slēpjās visi puķu pārdevēji un ziedu veikali!!! 
Paldies fantastiskajai komandai un visiem cilvēkiem, kuri mums distancē palīdzēja (ģimenei, draugiem, garāmgājējiem, pieturā satiktajiem atsaucīgajiem, vilciena pasažieriem, konduktorei).
pirmdiena, 2009. gada 16. novembris
Labākais futbols
Gribu tomēr vēl atkal uzrakstīt par piektdienas futbolu kaut ko :)
Bijām tikai četri, tādēļ spēlējām divi pret divi. Es ar Kalvi, kurš beidzot man parādīja, kā pareizi jāsit bumba, lai neatsistu pirkstus un varētu regulēt bumbas virzienu - pašai bija baigais prieks par šīm jaunajām zināšanām. Šoreiz arī es izjutu, ko nozīmē spēlēt futbolu, nevis stāvēt cītīgi aizsardzībā - izskrējos ne pa jokam un arī vārtus guvu un pasargāju :) Piefiksēju, ka vārtos stāvot, es vārtus sargāju izmantojot tikai vienu savu kāju - labo, līdz ar to šī kāja dabūja pamatīgi ciest...kādas reizies piecas norāvās ar bumbu vienā vietā un, it kā ar to būtu par maz, es pamanījos ar savu nederīgo kreiso kāju, iespert pa savu labo kāju, vietā, kur bumba jau bija izdarījusi diezgan lielu skādi. Rezultātā momentāls zilums un puns uz kājas, vakaru pavadīju klibojot. Nu jau vairs nesāp staigājot, bet tikai pieskarties vēl gluži nevar! Pirmā futbola trauma, bet bija tā vērts :) Jāizdomā līdz piektdienai, kā lai šo kāju pasargā, jo visu mūžu ar sāpošu kāju staigāt negribu, bet domāju, ka sadzīt nepaspēs.
Bijām tikai četri, tādēļ spēlējām divi pret divi. Es ar Kalvi, kurš beidzot man parādīja, kā pareizi jāsit bumba, lai neatsistu pirkstus un varētu regulēt bumbas virzienu - pašai bija baigais prieks par šīm jaunajām zināšanām. Šoreiz arī es izjutu, ko nozīmē spēlēt futbolu, nevis stāvēt cītīgi aizsardzībā - izskrējos ne pa jokam un arī vārtus guvu un pasargāju :) Piefiksēju, ka vārtos stāvot, es vārtus sargāju izmantojot tikai vienu savu kāju - labo, līdz ar to šī kāja dabūja pamatīgi ciest...kādas reizies piecas norāvās ar bumbu vienā vietā un, it kā ar to būtu par maz, es pamanījos ar savu nederīgo kreiso kāju, iespert pa savu labo kāju, vietā, kur bumba jau bija izdarījusi diezgan lielu skādi. Rezultātā momentāls zilums un puns uz kājas, vakaru pavadīju klibojot. Nu jau vairs nesāp staigājot, bet tikai pieskarties vēl gluži nevar! Pirmā futbola trauma, bet bija tā vērts :) Jāizdomā līdz piektdienai, kā lai šo kāju pasargā, jo visu mūžu ar sāpošu kāju staigāt negribu, bet domāju, ka sadzīt nepaspēs.
Zoss 2009
Šogad Mārtiņš bija vēl vairāk pacenties nekā iepriekšējos gadus, šito visu izdomāt un noorganizēt - nu to tiešām vajag gribēt! Paldies, Mārtiņ!
Neaprakstīšu šeit visas kartes un posmus, vairāk gan par spilgtākajiem iespaidiem. Pirmkārt, es Trako Zosi uzskatu par sacensībām, nevis treniņu, tādēļ arī ar pilnu nopietnību tām gatavojos un pat bija manāms satraukums startā. Pirms starta teicu Artim, ka skriesim ātri, cik varēsim, bet mans šis vārdu salikums nozīmē, ka centīšos skriet tik daudz, cik varēšu, mierīgā, lēnā tempā. Artim gan tas nozīmē kaut ko citu, tādēļ radās domstarpības par ātrumu distancē, taču viss ir labs, kas labi beidzas! Arī ar savu ātrumu, kas nebija lielāks par ātrumu ar kādu es iesildos manēžā, mēs spējām savākt visvairāk punktus no pārējām komandām.
Pievīla mūs virvju posms, it īpaši mana kokā kāpšana, kas priekš manis izvērtās par cīņu ar savām bailēm no augstuma. It kā jau kokā zaru bija daudz un Artis mani arī drošināja, taču kāpiena pusē, mani pārņēma panika - bija kāja jāpaceļ augtsāk uz slidena zara un mani pārņēma sajūtas, ka tūliņ kritīšu. Pati pat nezinu kā, bet man izdevās saņemties un tomēr uzrāpties līdz mērķim. Taču laiks, kādā es to paveicu, ierindoja mūs tikai 6.vietā.
Vēl viens ar orientēšanos saistīts posms - mobilā orientēšanās. Zinu, ka neesmu es ātra skrējēja, bet arī izskaidrot cilvēkiem lietas, es nemāku, tādēļ nevienā no pozīcījām, es nebiju spēcīga. Tomēr nolēmām, ka labāk būs, ja es skaidrošu. Hmm, nesanāca perfekti - maigi sakot. Uz pirmo punktu - nu, varēja būt labāk, bet tomēr minūtēs kļūda nav mērāma; otrais punkts - katastrofa - Artis tiek pazaudēts mežā, rezultātā jāskrien uz lielāko piesaisti kartē - Inčupes staciju un tad jau no turienes kaut kā nebūt Artis tiek aizvadīts līdz otrajam KP - šis mums maksāja uzvaru! Uz trešo KP viss pa smuko un tad jau finišs - esam trešie, bet gandarījuma nav...
Kviza posmā šoreiz ar pat izrādījāmies spēcīgi, kopvērtējumā arī šogad, tāpat kā pagājušo gad, otrie.
Kopumā pasākums ideāls - superīga komanda, lieliska kompānija, interesantas sacensības un vispār viss bija pa pirmo!
Neaprakstīšu šeit visas kartes un posmus, vairāk gan par spilgtākajiem iespaidiem. Pirmkārt, es Trako Zosi uzskatu par sacensībām, nevis treniņu, tādēļ arī ar pilnu nopietnību tām gatavojos un pat bija manāms satraukums startā. Pirms starta teicu Artim, ka skriesim ātri, cik varēsim, bet mans šis vārdu salikums nozīmē, ka centīšos skriet tik daudz, cik varēšu, mierīgā, lēnā tempā. Artim gan tas nozīmē kaut ko citu, tādēļ radās domstarpības par ātrumu distancē, taču viss ir labs, kas labi beidzas! Arī ar savu ātrumu, kas nebija lielāks par ātrumu ar kādu es iesildos manēžā, mēs spējām savākt visvairāk punktus no pārējām komandām.
Pievīla mūs virvju posms, it īpaši mana kokā kāpšana, kas priekš manis izvērtās par cīņu ar savām bailēm no augstuma. It kā jau kokā zaru bija daudz un Artis mani arī drošināja, taču kāpiena pusē, mani pārņēma panika - bija kāja jāpaceļ augtsāk uz slidena zara un mani pārņēma sajūtas, ka tūliņ kritīšu. Pati pat nezinu kā, bet man izdevās saņemties un tomēr uzrāpties līdz mērķim. Taču laiks, kādā es to paveicu, ierindoja mūs tikai 6.vietā.
Vēl viens ar orientēšanos saistīts posms - mobilā orientēšanās. Zinu, ka neesmu es ātra skrējēja, bet arī izskaidrot cilvēkiem lietas, es nemāku, tādēļ nevienā no pozīcījām, es nebiju spēcīga. Tomēr nolēmām, ka labāk būs, ja es skaidrošu. Hmm, nesanāca perfekti - maigi sakot. Uz pirmo punktu - nu, varēja būt labāk, bet tomēr minūtēs kļūda nav mērāma; otrais punkts - katastrofa - Artis tiek pazaudēts mežā, rezultātā jāskrien uz lielāko piesaisti kartē - Inčupes staciju un tad jau no turienes kaut kā nebūt Artis tiek aizvadīts līdz otrajam KP - šis mums maksāja uzvaru! Uz trešo KP viss pa smuko un tad jau finišs - esam trešie, bet gandarījuma nav...
Kviza posmā šoreiz ar pat izrādījāmies spēcīgi, kopvērtējumā arī šogad, tāpat kā pagājušo gad, otrie.
Kopumā pasākums ideāls - superīga komanda, lieliska kompānija, interesantas sacensības un vispār viss bija pa pirmo!
otrdiena, 2009. gada 10. novembris
pirmdiena, 2009. gada 9. novembris
Neiespējamais, taču iespējamais
Ideāla nedēļas nogale!!! Sākās tā piektdien ar neparastu futbolu, nebiju nekad vēl spēlējusi futbolu uz vieniem, mazajiem vārtiem. Nevarētu teikt, ka baigi interesanti, taču vismaz turpmāk zināšu, kas tas ir :) Mana komanda uzvarēja!!! BET basketbolā gan smagi piekāpāmies pretinieku komandai un par to man vislielākās dusmas, jo es vairs nevaru trāpīt grozā, lai gan agrāk to pratu tīri labi!
Sestdiena pagāja vienā skriešanā. Diena sākās ar treniņu Magnētā, kurā, pirmo reizi šajā gadā, man izdevās noskriet ātrāk par desmit minūtēm uz kilometru. Zinu, ka tas izklausās briesmīgi, taču tā ir taisnība. Pārsvarā sacensībās skrienu ar ātrumu 12 minūtes uz kilometru, lai vai kā es censtos, ātrāk man nesanāk. Pēc Magnēta fiksi, fiksi tiek ieēstas pusdienas un uz vingrošanu prom. Bija grūti un jautri, pildīju, cik varēju un kā varēju, taču arī tad 7dien man nekas nesāpēja :) Pēc vingrošanas maza atelpa un uz kino, programmā filma "Džulī un Džūlija" - neko par filmu neteikšu, jo nav jau nemaz, ko teikt - bija tieši tas, ko no šīs filmas gaidīju. Un tad ap pusnakti, beidzot uz mājām.
Svētdienai plānu dižu nebija, tādēļ atļāvāmies no rīta mazliet ilgāk pagulēt, glaunas brokastis un izlemju paskatīties e-pastu (to nekad nedaru brīvdienās!!!) - esmu šokā un nezinu ticēt vai nē - BET esmu laimējusi biļeti (2 personām) uz New Moon UK Fan party šo trešdien (piektdien aizpildīju, tādu kā pieteikuma anketu izlozei, ar lielām šaubām par veiksmīgu rezultātu)!!! Spēlēs grupas, kuru dziesmas skan iekš filmas soundtrack un būs tikšanās ar Kristenu, Teiloru, Robertu un režisoru Krisu. Vienīgā problēma, ka tas ir jau šonedēļ, ka tas ir Londonā un darba dienā, un neesmu es miljonāre, kas var lidmašīnas biļetes nopirkt pa nenormālo naudu, taču, ja zvaigznes nostāsies pareizā stāvoklī, tad es tur būšu :)
Pozitīvo svētdienu noslēdza ilgi gaidīto ziemas zābaciņu (vairāk gan rudens) nopirkšana :)
Sestdiena pagāja vienā skriešanā. Diena sākās ar treniņu Magnētā, kurā, pirmo reizi šajā gadā, man izdevās noskriet ātrāk par desmit minūtēm uz kilometru. Zinu, ka tas izklausās briesmīgi, taču tā ir taisnība. Pārsvarā sacensībās skrienu ar ātrumu 12 minūtes uz kilometru, lai vai kā es censtos, ātrāk man nesanāk. Pēc Magnēta fiksi, fiksi tiek ieēstas pusdienas un uz vingrošanu prom. Bija grūti un jautri, pildīju, cik varēju un kā varēju, taču arī tad 7dien man nekas nesāpēja :) Pēc vingrošanas maza atelpa un uz kino, programmā filma "Džulī un Džūlija" - neko par filmu neteikšu, jo nav jau nemaz, ko teikt - bija tieši tas, ko no šīs filmas gaidīju. Un tad ap pusnakti, beidzot uz mājām.
Svētdienai plānu dižu nebija, tādēļ atļāvāmies no rīta mazliet ilgāk pagulēt, glaunas brokastis un izlemju paskatīties e-pastu (to nekad nedaru brīvdienās!!!) - esmu šokā un nezinu ticēt vai nē - BET esmu laimējusi biļeti (2 personām) uz New Moon UK Fan party šo trešdien (piektdien aizpildīju, tādu kā pieteikuma anketu izlozei, ar lielām šaubām par veiksmīgu rezultātu)!!! Spēlēs grupas, kuru dziesmas skan iekš filmas soundtrack un būs tikšanās ar Kristenu, Teiloru, Robertu un režisoru Krisu. Vienīgā problēma, ka tas ir jau šonedēļ, ka tas ir Londonā un darba dienā, un neesmu es miljonāre, kas var lidmašīnas biļetes nopirkt pa nenormālo naudu, taču, ja zvaigznes nostāsies pareizā stāvoklī, tad es tur būšu :)
Pozitīvo svētdienu noslēdza ilgi gaidīto ziemas zābaciņu (vairāk gan rudens) nopirkšana :)
Abonēt:
Ziņas (Atom)
