Gribu tomēr vēl atkal uzrakstīt par piektdienas futbolu kaut ko :)
Bijām tikai četri, tādēļ spēlējām divi pret divi. Es ar Kalvi, kurš beidzot man parādīja, kā pareizi jāsit bumba, lai neatsistu pirkstus un varētu regulēt bumbas virzienu - pašai bija baigais prieks par šīm jaunajām zināšanām. Šoreiz arī es izjutu, ko nozīmē spēlēt futbolu, nevis stāvēt cītīgi aizsardzībā - izskrējos ne pa jokam un arī vārtus guvu un pasargāju :) Piefiksēju, ka vārtos stāvot, es vārtus sargāju izmantojot tikai vienu savu kāju - labo, līdz ar to šī kāja dabūja pamatīgi ciest...kādas reizies piecas norāvās ar bumbu vienā vietā un, it kā ar to būtu par maz, es pamanījos ar savu nederīgo kreiso kāju, iespert pa savu labo kāju, vietā, kur bumba jau bija izdarījusi diezgan lielu skādi. Rezultātā momentāls zilums un puns uz kājas, vakaru pavadīju klibojot. Nu jau vairs nesāp staigājot, bet tikai pieskarties vēl gluži nevar! Pirmā futbola trauma, bet bija tā vērts :) Jāizdomā līdz piektdienai, kā lai šo kāju pasargā, jo visu mūžu ar sāpošu kāju staigāt negribu, bet domāju, ka sadzīt nepaspēs.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru